Džordžtauna (Malaizija)
| Džordžtauna | |||
|---|---|---|---|
| lielpilsēta | |||
| George Town Pulau Pinang | |||
|
| |||
| |||
  Džordžtauna  Džordžtauna  Džordžtauna | |||
| Koordinātas: 5°24′52″N 100°19′45″E / 5.41444°N 100.32917°EKoordinātas: 5°24′52″N 100°19′45″E / 5.41444°N 100.32917°E | |||
| Valsts |
 Malaizija | ||
| Štats | Pulaupinana | ||
| Dibināta | 1786 | ||
| Municipalitāte | 1857 | ||
| Lielpilsēta | 1957 | ||
| Platība | |||
| • lielpilsēta | 306 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| • lielpilsēta | 794 313 | ||
| • blīvums | 2 595,8/km² | ||
| • aglomerācija | 2 843 344 | ||
| • Etniskais sastāvs |
ķīnieši (51,2 %) malajieši (31,3 %) ārzemnieki (8,5 %) indieši (8,2 %) | ||
| Laika josla | MST (UTC+8) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Džordžtauna Vikikrātuvē | |||
.jpg)
Džordžtauna (George Town),[1] oficiāli — Pulaupinana (malajiešu: Bandaraya Pulau Pinang), ir pilsēta Malaizijā, Pulaupinanas štata galvaspilsēta un otra lielākā apdzīvotā vieta.[2] Aizņem Pinanas salu Malakas šaurumā, no kontinenta krasta to šķir ap 2 km plats jūras šaurums, ko savieno divi tilti. Pati vēsturiskā Džordžtauna aizņem salas ziemeļaustrumu daļu. Kopā ar Sebaranperai, Sunaipetani un citām pilsētām Pulaupinanas, Kedahas un Perakas štatos veido aglomerāciju ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju. Džordžtauna ir Malaizijas ziemeļu komerciālais centrs un viena no nedaudzajām pilsētām ārpus Klanas ielejas ar augstiem ienākumiem. Džordžtaunas vecpilsēta ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pilsētas vēsture aizsākās 1786. gadā, kad Kedahas sultāns Abdula Mukarrams Šahs apmaiņai pret militāro palīdzību nodeva Britu Austrumindijas kompānijai Pinanas salu, kur kompānija nodibināja Džordžtaunas tirdziecības apmetni (nosauktu par godu karalim Džordžam III), bet salu pārdēvēja par Velsas Prinča salu (Prince of Wales Island). 1791. gadā Kedahas sultāns ar militāra spēka palīdzību centās salu atgūt, bet cieta neveiksmi. Apmaiņā pret Lielbritānijas suverenitāti pār salu tika panākta vienošanās par ikgadēju maksājumu 6000 Spānijas dolāru apmērā. 1800. gadā Kedaha pārdeva daļu pussalas teritorijas iepretī Džordžtaunai, kur tika izveidota Velzlija kolonija. Austrumindijas kompānija ieguva pastāvīgu suverenitāti gan pār Velsas Prinča salu, gan jauno kontinentālo teritoriju, kopēji to dēvētu par Penangu (Penang).
1805. gadā Penanga, līdzīgi kā Bombeja un Madrasa, kļuva par patstāvīgu Britu Indijas prezidenciju. 1826. gadā Džordžtauna kļuva par Šauruma apmetņu galvaspilsētu, kuru sastāvā Penanga palika līdz 1946. gadam. 1941. gada decembrī Penangu pēc vairākkārtējas gaisa bombardēšanas bez cīņas ieņēma Japānas karaspēks. Salu pārdēvēja par Todžo salu par godu Japānas premjerministram Hideki Todžo. Kara laikā Džordžtaunu vairākkārt bombardēja sabiedroto spēki. Pēc Japānas padošanās Džordžtauna bija pirmā Malajas pilsēta, ko atbrīvoja britu jūras kājnieki. Penanga atradās britu militārās administrācijas pārvaldē līdz 1946. gadam, kad tika likvidētas Šauruma apmetnes. 1957. gadā Džordžtaunai piešķīra lielpilsētas (bandaraya) statusu, bet 2025. gadā lielpilsētā iekļāva visu Pinanas salas teritoriju.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «History of Penang». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. decembrī. Skatīts: 2009. gada 17. maijs. Arhivēts 2009. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Population Distribution and Basic Demographic Characteristics, 2010». Department of Statistics, Malaysia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. novembrī. Skatīts: 2012. gada 19. aprīlis.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžtauna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Šis ar Malaiziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||
|
