Revenant
Folklorā revenant ir animēts gars vai spoks, kas ir augšāmcēlies vai atdzīvināts, lai terorizētu vai apsēstu dzīvos.[1][2] Pats vārds revenant ir cēlies no senfranču vārda revenir, ar nozīmi "atgriezties" gan no kādas vietas, gan no nāves.[3][4] Nostāsti par revenant bija izplatīti Rietumeiropā (Vācijā un Francijā) bet visizteiktāk ķeltu un skandināvu kultūrās, it īpaši Islandē.
Salīdzinājums ar citām mitoloģiskām būtnēm
[labot | labot pirmkodu]Folkloristi bieži vārdu revenant aizstāj ar "spoks", jo daudzos gadījumos tas var nozīmēt to pašu. Lai gan daži uzskata, ka vampīri ir radušies no Austrumeiropas folkloras un revenant no Rietumeiropas, tiek uzskatīts, ka revenant ir vispārīgs termins nedzīvām būtnēm.
Revenant parādās ziemeļvalstu literatūrā, mitoloģijā un folklorā.
Islandes kultūrā un folklorā revenant ir ļoti svarīgs. To pierāda tas, ka vecajā islandiešu un skandināvu valodā ir vārds, kas raksturo revenant — draugr vai draugur. Skandināvijā revenant tiek raksturots kā miris ģimenes loceklis vai mīļotais, kas atdzīvojies, lai pasargātu dārgumus, naudu vai citas svarīgas lietas, ar ko tas tika apbedīts. Šajās kultūrās revenant ir radība ar fizisku ķermeni, nevis spoks vai gars.[5]
Revenant līdzīgas būtnes Karību reģionā — Dominikā, Trinidādā un Gvadelupā bieži sauc par soucouyan vai soucrian. Citos Karību reģionos tie ir zināmi arī kā Ole-Higue vai Loup-garou.[6]
Masu kultūra
[labot | labot pirmkodu]Revenant ir izplatīti videospēlēs kā atdzimušas vai augšāmcēlušās radības. Zināmākās no šādām spēlēm ir Doom, Dungeons & Dragons, Red Dead Redemption: Undead Nightmare, Phasmophobia, Pathfinder Roleplaying Game, Guild Wars 2 un Revenant. Videospēlē The The Elder Scrolls V: Skyrim revenant parādās kā skandināvu variants — draugr.[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Calmet, Augustine (1751). Treatise on the Apparitions of Spirits and on Vampires or Revenants: of Hungary, Moravia, et al. The Complete Volumes I & II. Translated by Rev Henry Christmas & Brett R Warren. 2015. CreateSpace Independent Publishing Platform. pp. 303—305. ISBN 1-5331-4568-7.
- ↑ Carl Lindahl; John McNamara; John Lindow (2000). Medieval Folklore: A Guide to Myths, Legends, Tales, Beliefs, and Customs. Oxford University Press. ISBN 978-0-19-514771-1.
- ↑ «Definition of REVENANT». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2025-05-20.
- ↑ Encyclopedia of Death & Human Experience: 1- ISBN 978-1-4129-5178-4
- ↑ Molly Wadstål. «The Draugr – Scandinavian Archaeology» (angļu), 2021-10-17. Skatīts: 2025-05-20.
- ↑ June Michele Pulliam; Anthony J. Fonseca (26 September 2016). Ghosts in Popular Culture and Legend. ABC-CLIO. pp. 272—. ISBN 978-1-4408-3491-2.
- ↑ Jason Weaver, Jason Weaver. Revenant World. Vagabond Pen & Paper, 2018. ISBN 978-1-7315-0367-1.
