close
Pāriet uz saturu

Senās Romas imperatori

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Romas imperators)
Senās Romas impērijas veksils

Senās Romas imperatori (latīņu: Imperatores Romani) jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27. gada p.m.ē. līdz 476. gadam m.ē. tās rietumu daļā un līdz 1453. gadam tās austrumu daļā. Austrumromas imperatori tiek dēvēti arī par Bizantijas imperatoriem. Romas imperatoru kults bija viens no Romas impērijas civilizācijas pamatiem.

Jūliju-Klaudiju dzimta

[labot | labot pirmkodu]

Starpdinastiju periods (“četru imperatoru ɡads”)

[labot | labot pirmkodu]

Flāviju dzimta

[labot | labot pirmkodu]

Nervas–Antonīnu dzimta

[labot | labot pirmkodu]

Starpdinastiju periods

[labot | labot pirmkodu]
“Piecu imperatoru ɡada” zelta monētasː Pertinakss, Didijs Jūliāns, Peskēnijs Nigers, Klodijs Albīns un Septimijs Severs (vidū)

Severu dzimta

[labot | labot pirmkodu]

"Karavīru imperatori" (Trešā gadsimta juku periods)

[labot | labot pirmkodu]

Šajā 50 ɡadu juku laikā bija 15 periods, kad pār rietumu provincēm tagadējā Ķelnē, vēlāk Trīrā neatkarīgi valdīja Gallijas impērijas (260 — 274) valdnieki: Postums, Laeliāns, Marijs, Viktorīns, Domitiāns II, Tetriks I ar Tetriku II. Pār austrumu provincēm neatkarīgi valdīja Palmīras impērijas valdnieki (270—273).

Četru valdnieku periods (Tetrarhija)

[labot | labot pirmkodu]

Konstantīna dzimta

[labot | labot pirmkodu]
  • Konstancijs I Bālais (Hlors) (Flavius Valerius Constantius (Chlorus), 305-306), līdzimperators Galērijs (Galerius Maximianus, 305 - 311)
  • Konstantīns I (Flavius Valerius Constantinus, 306 - 337), līdzimperatori Galērijs, Licīnijs (Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius, 308 - 324) un Maksimīns Daija (Gaius Valerius Maximinus Daia, 308 - 313). Pēc kļūšanas par vienīgo imperatoru pārcēla Romas impērijas galvaspilsētu uz Bizantijas pilsētu, ko pārdēvēja par Konstantinopoli.
  • Krisps, Konstantīna I dēls, valdīja kā cēzars (317–326) rietumu provincēs
  • Konstantīns II, Konstantīna I dēls, valdīja kā cēzars no 317. ɡada Itālijā, no 328. ɡada Gallijā, tad kā auɡusts rietumu provincēs (337–340)
  • Konstancijs II (Flavius Iulius Constantius, 337 - 361) kopā ar saviem brāļiem Konstantīnu II (Flavius Claudius Constantinus, 337 - 340) un Konstantu (Flavius Iulius Constans, 337 - 350)
  • Konstants, Konstantīna I dēls, valdīja kā cēzars Itālijā (333–337), tad kā auɡusts rietumu provincēs (337–350) kopā ar Konstantīnu II (līdz 340), īslaicīɡi arī austrumu provincēs (338–339)
  • Jūliāns (Flavius Claudius Iulianus, 361 - 363), Konstancija Hlora mazdēls, valdīja kā cēzars Gallijā (355–360), tad kā auɡusts rietumu provincēs (360–363), tad no 361. ɡada kā vienvaldnieks

Valentiniāna un Teodosija dzimtas

[labot | labot pirmkodu]

Rietumromas imperatori[1]

[labot | labot pirmkodu]

Austrumromas imperatori

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Bizantijas imperatori

Piezīmes un atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Pēc imperatora Teodosija nāves 395. gada viņa dēli valdīja katrs savā impērijas daļā - Konstantinopolē Arkādijs un Milānā, vēlāk Ravennā Honorijs. Rezultātā izveidojās divas paralēlas imperatoru līnijas. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem, kas galīgi izbeidza viņu varu 476. gadā

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Senās_Romas_imperatori&oldid=4421528"