3. gadsimts
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
|
3. gadsimts jeb III gadsimts bija laika posms vēsturē no 201. līdz 300. gadam.
Notikumi pasaulē
[labot | labot pirmkodu]224. gadā Ardaširs I Hormozdganas kaujā nogalināja pēdējo Partas valdnieku Artabanu V un izveidoja Sasanīdu impēriju.
Indijas subkontinenta ziemeļos pastāvēja Kušānu valsts, kurā valdošās reliģijas bija budisms un zoroastrisms.
Kīnā pēc Haņu dinastijas sabrukuma sākās Trīs valstu posms, kad pastāvēja Vei, Šu un Vu valstis.
291. gadā valdošās ģimenes iekšējo intrigu rezultātā sākās Astoņu prinču karš.
Centrālamerikā sākās Maiju civilizācijas klasiskais periods.
Notikumi Eiropā
[labot | labot pirmkodu]Romas impērijas nestabilitātes periods, kas sākās pēc imperatora Severa Aleksandra noslepkavošanas 235. gadā. Imperators Aureliāns 274. gadā impēriju atkal apvienoja. 284. gadā par imperatoru kļuva Diokletiāns, kurš izveidoja četru līdzvaldnieku (Tetrarhijas) pārvaldi.
Notikumi Latvijas vēsturē
[labot | labot pirmkodu]- Romas imperators Septimijs Severs lika atjaunot Dzintara ceļu līdz impērijas robežai.[1]
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]
- 208. gadā, Ķīnā notika Kauja pie Sarkanās klints.
- 211. – 217. gadā, Romā valdīja imperators Karakalla.
- 212. gadā, tika piešķirta pilsonība visiem brīvajiem Romas vīriešiem.
- 212. – 217. gadā, Romā tika uzceltas Karakallas termas.
- 218. – 222. gadā, Romā valdīja imperators Elagabals.
- 220. gadā, Ķīnā beidzās Haņu dinastijas valdīšanas periods.
- 220. – 280. gadā, Ķīnā iestājās Trīs valstu posms.
- 222. – 235. gadā, Romā valdīja imperators Severs Aleksandrs.
- 224. gadā, Ardaširs I no Sasanīdu dinastijas iekaroja Partas impēriju.
- 230. – 232. gadā, Sasanīdu impērija iekaroja vairākas Romas impērijas austrumu provinces.
- 235. – 284. gadā, Romas impērijā iestājās Trešā gadsimta juku periods.
- 249. – 251. gadā, Romā valdīja imperators Decijs.
- 253. – 260. gadā, Romā valdīja imperators Valeriāns.
- 258. gadā, Romas imperators Valeriāns veica kristiešu vajāšanas.
- 260. gadā, Romas imperators Valeriāns nonāca persiešu gūstā.
- 270. – 275. gadā, Romā valdīja imperators Aureliāns.
- 276. gadā, Romā valdīja imperators Floriāns.
- 284. – 305. gadā, Romā valdīja imperators Diokletiāns.
Nozīmīgi ļaudis
[labot | labot pirmkodu]- Septimijs Severs, Romas imperators.
- Ardaširs I, Sasanīdu impērijas dibinātājs
- Artabans V, Partas impērijas pēdējais valdnieks
- Karakalla, Romas imperators
- Aureliāns, Romas imperators
- Aleksandrijas Klements, kristiešu teologs un Aleksandrijas katehētiskās skolas dekāns
- Cao Cao, Haņu dinastijas karavadonis
- Diokletiāns, Romas imperators
Gadsimta celtnes
[labot | labot pirmkodu]
Septimija Severa triumfa arka (203—205)
Roma, Itālija.
Aleksandrinas akvedukts (226)
Roma, Itālija.
Bakha templis
Bālbeka, Libāna.
Septimija Severa tetrapilons (203-204)
Leptis Magna, Lībija.
Eldžemas amfiteātris (ap 238)
Eldžema, Tunisija.
Gelmas romiešu teātris (3. gs sākums)
Gelma, Alžīrija.
Bandekaisaras tilts (līdz 270)
Šustara, Irāna.
Nejaseras ugunspielūdzēju templis
Nejasera, Irāna.
Ardašira I laika Nakše Rustamas klinšu bareljefi
6 km uz ziemeļiem no Persepoles, Irāna.
.jpg)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Stefan Groh, Helga Sedlmayer: Villa – Wagen – Wirtschaftswunder. Römisches Bruckneudorf (= archäologie aktuell. Band 8). Ferdinand Berger und Söhne, Horn 2022, ISBN 978-3-99137-021-5, S. 68. (vāciski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
